Brauciena atskaite: Kurzeme 2015 – Dienas 2+3

Diena 2

No viesiem esam pirmie pretendenti brokastiem, un ir iespēja izvēlēties – iekšā virtuvē vai lapenē. Protams ka lapenē! Produkti turpat no saimniecības, zāļu tēja, pats saimnieks apkalpo uzcirties baltā kreklā.

Iepriekšējā vakarā Marina riteņa spieķos noķēra sprunguli, kā rezultātā cieta dubļinieks. Saimnieks palīdzēja tikt galā ar remontu, atlikušajam ceļojumam derēs.

Alsungā tantes ceļa malā tirgo sklandraušus. Iegādājāmies pie smaidīgākās. Pārdevējai uz galda bija apliecinājums, ka šie ir sertificēti. Ticēsim!

Braucam pa starppilsētu ceļiem, segums kā jau Latvijā, šur tur pielabots ar ielāpiem, šur tur vesels posms ar Eirpoas naudu atjaunots. Ceļš ir kluss, tikai vietām sanāk mainīties ar mašīnām.

Kuldīgā valda tūristiska gaisotne. Cilvēki, laiski bauda dienu, kafejnīcas ar rosību. Marina nakošņošanai atradusi mums dzīvoklīti pilsētas sirdī. Nometam velo drēbes, uzliekam tūristu cepures un dodamies izpētīt Kuldīgu.

Pa dienu 52 km.

Diena 3

Šodien brauciens uz Ventspili. Maršruts bez apskates objektiem, tikai ceļš.

Vēja virziens nelutina, un kopā ar tveici temps ir lēns. Iespējams arī salīdzināt rites pretestību starp dažādiem segumiem – pavisam gausi pa rupju granulu klājumu, vai velo pats iet uz priekšu spoguļgluds asfalts. 32 km no Kuldīgas atveras klajums. Ja līdz tam vēju slāpēja apkārt esošie meži, tad šeit mūs pūš atpakaļ uz Kuldīgu. Apstākļi neiepriecina, bet iekrampējamies stūrē un turpinam cīņu.

Aiz Lečiem braukšanas prieks nekāds. Dalam šauru, bedrainu ceļu ar smago kravas transportu, vējš, putekļi. Galvā dzied rūķīši “vai mēs jau esam galā?” Negribīgi sanāk ievērot katru kilometru stabiņu, un skaitļi mainās ļoti lēnām.

Vakaru veltam Ventspils galveno atrakciju apskatei. Izmetam loku pa promenādi, sagaidam saulrietu uz mola, un vēl pakavējamies parkā. Saule jau ir norietējusi, mājās dodamies nakts braucienā pa parka celiņiem.

Nākošā dienā ceļs uz Mazirbi.