Bikepacking makes me thirsty for chill spots, or vice versa. Pedal, eat, chill – chill eat, pedal, repeat. For this trip, we were determined to more chill and less pedal. Some unknowns lay ahead threatening to disrupt our chilling. What about the dire weather forecast, lack of tarps and relying only on human made shelter availability to hang our hammocks, and did we bring enough gear?
We got rained out within first 30 minutes from start, forgot oil and pedaled on dry chain for 2 days, slept in Devil’s county, watched fog evaporate above tree line, experienced cold butts from sleeping in hammocks, swam in forest lakes with nobody else around, pedaled up to the highest peak in Baltics, got our bikes covered in mud and grit, crossed border 4 times. Proof of chill spots in video below.
Tā lūk mums veicās, dati no Romāna gārmina. Pa ceļam vairāk sastapām motociklistus nekā velosipēdistus, lai gan pa ceļam mūs vairākkārt apsteidza velo.lv buss. Pirmais tūristīgais brauciens šogad aizvadīts uz 11/10, izcils sākums sezonai.
I also feel like someone else gripping your board, tightening your trucks etc… if you aren’t a small child, it’s weird as fuck. That’s like letting some guy fingerbang your girl to get her wet , before you jam your ramrod into her. “Here man, she’s all ready to go”.
-fang /SLAP message boards/
“You take 5 white guys and you take 5 black guys and put em together for a week and what you won’t have is 5 blacks guys talking like, ‘Golly gee, we really won that big basketball game’ but you will have 5 white guys talking like ‘Yo slick, whuzzup…we be shootin hoops and mad playin, slammed those mofos”
― George Carlin
Atvaļinājums un lietainais laiks man ir dāvājis nedaudz brīvā laika, ko es lietderīgi izmantoju sēžot pie datora, medījot dzīvesvietu, un dedzinot stundas banānu republikas simulātorā.
Pirms gada paveicās uz nedēļu paviesoties Porto, Portugālē. Skaidrs tas, ka vajag atrast lokālo skeitšopu, uzprasīt džekiem “kas gaisā?”, un lokālajā skeitspotā kādam čalim uzprasīt dēli, lai izmestu leņķi, un veiksmes gadījumā – uztaisīt kikflipu, citādāk brauciens nav izdevies.
Savu dēli diemžēl neņemu, jo A) ārzemes tiek apmeklētas darba darīšanās, līdz ar to nav garantijas brīvajam laikam B) lidsabiedrības* ierobežojumi, ka uz borta nevar ņemt mantas, kurām viena dimensija pārsniedz 60 cm**, un līdz ar to negribu ņemties ar bagāžas kārtošanu, tikai lai iespējas gadījumā varētu paspārdīt dēli.
Pirms došanās ceļā, jau laicīgi izpīpēju info par Porto skeitborda infrastruktūru un lokālā šopa atrašanās vietu. Porto pilsētu apkalpo Kate skeitšops, īsti neatceros, laikam neuzprasīju kāpēc tāds nosaukums. Veikals atradās pilsētas vecajā daļā (ekvivalents Vecrīgai), un nebija lielākas par 15-18 kv.m., bet kā es uzzināju, puiši tieši gatavojās pārcelties uz lielākām telpām, un būtu devies uz veikalu dienu vēlāk – nevienu nesatiktu, jo nu jau vecā lokācija būtu slēgta, un noritētu darbi pie jaunās atvēršanas. Veikalā sastapu vienu no veikala papiem, kuram jau stipri pāri 30, un skeito gandrīz no skeitborda sākuma. Kā izrādās, pilsētā skeitparku nav*** (uz to brīdi), bet ir oficiālais skeitspots – Casa Da Musica, un oficiālis DIY****. Abi punkti laipni tika atzīmēti manā tūrisma kartē. Protams, kas tas par veikala apmeklējumi, ja netiek iegādāts kāds produkts, atstājot kādu eiriku.
Pirmo reizi līdz Casa Da Musica izdevās nokļūt ikvakara-pa-pilsētu-blandīšanās pasākumā. Tajā vakarā neko nesabildēju, jo mans fotoaparāts bildē visur izņemt tumsā. Tā kā saule bija norietējusi, pulkstens noteikti bija pāri 21:00, un pie Casas īsti vairs nekas nenotika, bet tomēr izdevās iepazīties ar cilvēkiem. Puisim, kurš iedeva dosku pabraukt vārdu neatceros, bet viņš tikko bija sācis skeitot, un setups bija sadrupis dēlis, ar diviem dažādiem trukiem, un dažādiem ratiem – pietiekami, lai es kā tūrists varētu gūt skeitborda braukšanas apmierinājumi eksotiskā zemē. Pārējie cilvēki bija Joe (ja nemaldos) un meitene, kura ceļo kopā ar Joe. Meitene bija no Balkāniem, satikušies kaut kur pa ceļam uz Porto, un dodas uz UK. Joe diemžēl nebrauca ar dēli, bet ar slidām, un nesen bija viesojies Latvijā, piedalījies kaut kādos inline sačos. Teicās lai pasveicinu Nilu Jansonu. Shout-outs Nilam Jansonam no Joe. Meitene vizinājās apkārt Joe slidās, un viņai līdzi bija ielauzts plastic krūzers. Interesanti, ka brīdī, kad piegāju klāt Joe un topošajam dēļa aizdevējam, un sāku savu iepazīšanās runu, čaļi uz mani skatījās kā uz kārtējo pilsētas dīvaini, neticot maniem vārdiem, un dēli arī nelabprāt deva, bet redzot, ka nēesmu mongo-pušers, gaisotne tapa pavisam relaksēta. Tas patīkami, ka tāda pavisam bērnišķīga nodarbošanās kā skeitbords, var dot draugus visās pasaules malās.
Casa da musica pīķa stundā – bbs – leideri un bmxeri un skeiteri
Netālu no Casa Da Musica bija spots ar kvaterpaipiem un piramīdas stūriem, varētu teikt, ka imitēja klasiska DIY spota reljefu, bet segums šajā spotā tāpat kā pilsētas vēsturiskajā daļā – mazas, rupjas granīta flīzes. Pa tādām iespējams pabrakt tikai ar krūzeriem sertificētiem ratiem, optimāli 60 mm ripuļi. Skeitšopā man rādīja bildes no žurnāliem, kur čaļi atlaiž arī ar parastajiem, 50-54 mm ratiem, kas ir iespaidīgi.
Šeit tikai ar krūzera sertificētiem ratiem
Uz DIY nolēmu doties dienā, kad īrēšu drapaku. Lokāciju iebakstīju telefonā, sagadīju kontaktu ar satelītiem, un devos ceļā. DIY spots atradās pie pilsētas maģistrālēm, uz izbijušas rūpnīcas pamatiem. Spots nav vecs, nu jau tam varētu būt 2 gadi. Lai iekļūtu poligonā, vajag izlīst cauri caurumam betona sētā, izbradāt būvgružu kaudzi, un esi klāt. Laukumam apjoztā betona sēta no iekšpuses izkrāsota ar košiem graffiti, kas rada sajūtu tā kā Venice Pit. Spotā ir viss nepieciešamais – mannijpadi, ledži, lendžs, kikeri, bank-to-ledge, flatbārs… pa šo laiku gan jau tapuši vēl pāris elementi. Čaļi, kurus satiku, noteikti nebija vecāku par 18, bet kas pārsteidza – labi prata runāt angliski. Šeit bija tā pati dīvāinā kontakta situācija, kad čaļi skatās uz mani ar lielu skepsi, īpaši tāpēc, ka biju tērpies peldšortos un ieradies ar īrētu velo, bet beigās jau jautāja, vai nākšot rīt braukāties, ha.
Porto DIY
Porto lokālie
Tieši ārā pa Hosteļa durvīm arī bija viens spots, bet tajā čaļus braucam manīju tikai vienu vakaru, un tas bija vakars pēc garākās darba dienas, un tobrīd svarīgāk bija dabūt kaut ko ēdamu nekā vizināties ar dēli. Spots gan bija labs, četri granīta bloki, granīta flīžu laukuma malā, kuram pa vidu strūklaka un palma. Apkārt – baznīca, muzejs, citas vēsturiskas celtnes – #euroasfuck.
Ap stūri no hosteļa – perfekts spots
Kā jau minēju, pilsētas vēsturiskajā daļā, ielu segums pārsvarā ir nosēts ar granīta bruģi, un skeitojamu spotu ir ļoti maz. Attālinoties no centra arhitektūra paliek jaunāka, un blandoties pa ceļam uz DIY pamanīju ko tādu:
Izskatījās pēc topoša dzīvokļu kompleksa. Granīts visur – ledži, pakāpieni – izskatījās aizraujoši. Spriežot pēc pēdējā fūtija, tur tiešām ir skeitspots.
Rezumējot gribu teikt, ka noteikti vēlos atgriezties. Pilsēta apbūra ar savu arhitektūru, lokācijām un laikapstākļiem.
* Cenšos lidot ar Lufthansa – labākais serviss un baro
** Pēdējā braucienā vajadzēja ņemt līdzi postera tubusu, kurš pārsniedza norādītos izmērus, bet Lidmašīnā visi chill++, kā arī iespiegoju vienu sīci, kurš kopā ar mammu lidoja, un līdzi vilka mahimas dosku
